Ternopiļas Nacionālā medicīnas universitāte

Par augstskolu

Ivana Horbačevska Ternopiļas Nacionālā medicīnas universitāte tika dibināta 1957. gadā kā valsts medicīnas augstskola. Kopš 1994. gada tai ir augstākais, IV akreditācijas līmenis, un tajā studē arī aptuveni 250 studentu no Polijas.

Vēsture

• 1957. gada 12. aprīlis: valsts medicīnas augstskolas dibināšana.
• 1992. gada 1. jūlijs: augstskola saņem patrona Ivana Horbačevska vārdu.
• 1994. gads: augstākais, IV akreditācijas līmenis.
• 1997. gada 30. janvāris: nosaukuma maiņa uz Valsts medicīnas akadēmiju.
• 2004. gada 17. novembris: reorganizācija un nosaukums Valsts medicīnas universitāte.

Par medicīnas institūta pirmo rektoru kļuva Petro Ohijs, bet par prorektoru Arsens Martiņuks. Ar apgabala padomes lēmumu institūts saņēma divas mācību ēkas un divas kopmītnes, bet tā klīniskā bāze bija pilsētas slimnīca, kas pildīja arī apgabala slimnīcas funkcijas. Vienlaikus sākās morfoloģijas korpusa, apgabala slimnīcas un vēl vienas kopmītnes celtniecība. Institūts atvēra 19 katedras, kurās strādāja 66 pasniedzēji, tostarp 1 habilitēts doktors un 17 doktori. Institūta zinātnieku vidū bija arī Kostjantins Kovanovs, Rostislavs-Jurijs Komarovskis, Anatolijs Lokajs, Ivans Sitniks un Mikola Skakuns.

Ukrainas neatkarības atgūšana 1991. gadā pavēra augstskolai jaunas attīstības iespējas, ceļu uz tirgus ekonomiku un Eiropas izglītības telpu. Visu IV akreditācijas līmeņa augstskolu vērtējumā 2000. gadā augstskola ieņēma otro vietu Ukrainā aiz Kijivas.

2010.–2011. gadā augstskola atjaunoja, aprīkoja un atvēra piecus akadēmiskos primārās veselības aprūpes mācību un prakses centrus laukos. Vienā no ciemiem tika uzsākts arī vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes mācību un prakses centra pilotprojekts, kas balstīts uz pieredzi, kas gūta pasniedzēju apmācībā Nīderlandes universitātē.

Personāls un studenti

Divas trešdaļas no 549 akadēmiskā personāla locekļiem ir šīs augstskolas absolventi. 41 katedrā strādā 86 habilitēti doktori un profesori, kā arī 297 doktori un docenti, viņu vidū 3 Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas locekļi, 9 nopelniem bagāti zinātnes un tehnikas darbinieki, 2 nopelniem bagāti izglītības darbinieki, Ukrainas Valsts prēmijas zinātnē un tehnikā laureāts, 2 nopelniem bagāti izgudrotāji un 3 nopelniem bagāti Ukrainas ārsti. 2002.–2012. gadā šeit aizstāvētas 58 habilitācijas disertācijas un 282 doktora disertācijas.

2019./2020. akadēmiskajā gadā ārzemnieku fakultātē mācījās 1556 studenti no 53 valstīm, no tiem 98 % angļu valodā. Studenti no Amerikas Savienotajām Valstīm, aptuveni 270 personas, bija otrā lielākā nacionālā grupa, bet vislielākā bija studenti no Nigērijas, aptuveni 350 personas.

Mūsdienīga izglītība

Pēc Amerikas un Eiropas augstskolu parauga tika ieviestas jaunas mācību organizācijas formas: vienas dienas metode, praktisko nodarbību cikli, zināšanu pārbaude katrā semestrī neatkarīgos testēšanas centros un mācību sistēma, kas veidota pēc mūsdienu Eiropas sistēmas parauga un pilnīgi atšķiras no citās Ukrainas universitātēs pieņemtajiem risinājumiem.

• Neatkarīgais testēšanas centrs aizšķērsoja ceļu korupcijai universitātē.
• Pasniedzēji sagatavoja 250 multimediālus mācību diskus ar elektroniskām mācību grāmatām, zinātniskām filmām un testiem.
• Datorizēta zināšanu attālinātas kontroles un testēšanas sistēma Moodle platformā pārbauda zināšanu līmeni un sagatavotību nodarbībām.
• Īpašs praktiskais eksāmens pārbauda prasmes, nevis tikai zināšanas.

Universitātē darbojas divas zinātniskās padomes, kurās aizstāv doktora un habilitācijas disertācijas 6 specialitātēs. Katru gadu augstskola rīko nacionālus un starptautiskus forumus.

Sadarbība

Augstskola sadarbojas ar 78 ārvalstu augstskolām no Eiropas, ASV, Kanādas un Āzijas, kā arī ar starptautiskām organizācijām:

• EUA (European University Association)
• Erasmus Mundus Medea un Erasmus+
• Pasaules Veselības organizācija (WHO) un UNESCO
• ECFMG (Educational Commission for Foreign Medical Graduates) un FAIMER Distance Learning
• European Resuscitation Council
• Apvārsnis 2020, pētniecības un inovāciju pamatprogramma
• AIESEC un DAAD stipendijas jaunattīstības valstīm

Universitāte ir augstskolu konsorcija International Scientific-Educational Innovative-Technological Consortium dalībniece. Īpaši auglīga ir zinātniskā sadarbība ar Vroclavas Medicīnas universitāti, ar kuru augstskola īsteno programmu Polonez 1 un Polonez 2 projektus. Ar Bjala Podlaskas Pāvesta Jāņa Pāvila II Valsts augstāko skolu tā cita starpā veic boreliozes ierosinātāja klīniskos un laboratoriskos pētījumus Ternopiļas apgabala un Bjala Podlaskas apkārtnes mežsargiem un medniekiem.

Zinātniskā bāze un nodarbības

Pētījumus veic piecās laboratorijās ar valsts akreditāciju un kvalifikācijas apliecībām. 2008. gada 7. augustā Ukrainas Veselības aizsardzības ministrija noteica Ternopiļas universitāti par galveno iestādi, kas atbalsta ministrijas pakļautībā esošās augstskolas. Augstskolai ir savs Kongresu centrs, kurā katru gadu notiek 30 nacionāli un starptautiski zinātniski pasākumi.

• Lekcijas parasti notiek kādā no 10 lielajām auditorijām ar modernām audio un video sistēmām.
• Praktiskās un laboratorijas nodarbības notiek grupās, kurās parasti ir 8–12 personas.
• Klīniskā apmācība notiek slimnīcās, kas sadarbojas ar augstskolu.
• Katedras atrodas ēkās Ternopiļas centrā, bet klīniskās katedras slimnīcās.
• Nodarbības parasti notiek no 9.00 līdz 15.00.
• Lekcijas notiek angļu, ukraiņu vai krievu valodā pēc izvēles.